Telomēru efekts: revolucionāra pieeja jaunākai, veselīgākai un ilgākai dzīvei
9.99 €
Nav noliktavā
Telomēru efekts: revolucionāra pieeja jaunākai, veselīgākai un ilgākai dzīvei
9.99 €
Lai dzīvība turpinātos, organisma šūnām ir nepārtraukti jādalās, radot precīzas savu kopiju kopijas — jaunas un dinamiskas. Tās savukārt sāk dalīties. Tas turpinās gadu desmitiem, un organisms mums nerada īpašas problēmas... Un tad pēkšņi mēs sākam novecot. Bet kāpēc? Galu galā šūnas nepārtraukti atjaunojas, un teorētiski mēs varētu dzīvot mūžīgi! Ja tas nenotiek, tad mūsos ir jābūt stingram uzraugam, kurš noteiktā brīdī paziņo: "Laiks doties pensijā," un paklausīgās šūnas pārstāj dalīties. Izklausās neticami? Amerikāņu citoģenētiķe Elizabete Blekbērna atklāja šo "uzraugu" un rūpīgi izpētīja tā mehānismu, par ko 2009. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.
Izrādās, ka telomēras — sīkas DNS daļas hromosomu galos — ir atbildīgas par mūsu jaunību un ilgmūžību. Tās nesatur noderīgus gēnus, un sākumā nebija skaidrs, kāds ir to mērķis. Elizabete Blekbērna atklāja, ka telomēras darbojas kā šūnu novecošanās bioloģiskais pulkstenis. Telomēru garums nosaka, cik ilgi šūna var dalīties. Ar katru dalīšanos šūna cenšas nodot neskartu ģenētisko kodu saviem "pēcnācējiem", upurējot nelielas telomēru daļas, lai "uzņemtos triecienu". Vienkārši sakot, katra hromosoma kļūst nedaudz īsāka abos galos, jo tās telomēras saīsinās. Agrāk vai vēlāk telomēras kļūst pārāk īsas, atstājot šūnu neaizsargātu un nespējīgu dalīties. Iestājas vecums.
Par laimi, telomēru saīsināšanās ir vadāms process. Mēs varam to palēnināt, apturēt un pat mainīt! Elizabete Blekbērna un psiholoģe Elisa Epela ir veltījušas daudzus gadus, lai atrastu veidus, kā uzlabot veselību un paildzināt jaunību. Nevis maģiski atjaunojoši āboli, bet gan reālas, vienkāršas, tomēr efektīvas metodes, ko ikviens var izmantot — pilnīgi bez maksas un bez pārmērīgas piepūles.
Izrādās, ka telomēras — sīkas DNS daļas hromosomu galos — ir atbildīgas par mūsu jaunību un ilgmūžību. Tās nesatur noderīgus gēnus, un sākumā nebija skaidrs, kāds ir to mērķis. Elizabete Blekbērna atklāja, ka telomēras darbojas kā šūnu novecošanās bioloģiskais pulkstenis. Telomēru garums nosaka, cik ilgi šūna var dalīties. Ar katru dalīšanos šūna cenšas nodot neskartu ģenētisko kodu saviem "pēcnācējiem", upurējot nelielas telomēru daļas, lai "uzņemtos triecienu". Vienkārši sakot, katra hromosoma kļūst nedaudz īsāka abos galos, jo tās telomēras saīsinās. Agrāk vai vēlāk telomēras kļūst pārāk īsas, atstājot šūnu neaizsargātu un nespējīgu dalīties. Iestājas vecums.
Par laimi, telomēru saīsināšanās ir vadāms process. Mēs varam to palēnināt, apturēt un pat mainīt! Elizabete Blekbērna un psiholoģe Elisa Epela ir veltījušas daudzus gadus, lai atrastu veidus, kā uzlabot veselību un paildzināt jaunību. Nevis maģiski atjaunojoši āboli, bet gan reālas, vienkāršas, tomēr efektīvas metodes, ko ikviens var izmantot — pilnīgi bez maksas un bez pārmērīgas piepūles.
Skatīt arī:
- Visas izdevniecības grāmatas
- Visas autora grāmatas
- Visas sērijas grāmatas Bomborius. Jauns zināšanu elements