Aukstā krematorija. Bads un cerība Aušvicā
Jozsefs Debreczeny ir viens no talantīgākajiem ungāru valodā runājošajiem žurnālistiem un dzejniekiem. Nonākot Aušvicā, viņam bija jāmirst tieši četrdesmit piecas minūtes pēc ierašanās. Precīzi pēc grafika. Tieši tik ilgā laikā pusmirstos ieslodzītos sašķiroja grupās, izģērba un nosūtīja uz gāzes kamerām. Tomēr uzraugi nolēma, ka izdevīgāk būs nevis nogalināt Debreceni uzreiz, bet likt viņam strādāt. Sekoja mokošs divpadsmit mēnešus ilgs ceļojums pa "Aušvicas zemi". Līdzīgi Dantei autors izgāja cauri visiem pazemes apļiem: viņu meta no vienas nometnes uz otru, līdz beidzot Jozsefs tika iegrūsts "Aukstās krematorijas" - vietas, kur visiem paredzēts mirt, - stindzinošajā tumsā... Un, pateicoties tam, viņš tika izglābts.
Debreciena memuāri ir nodēvēti par "visstingrāko un nežēlīgāko nacisma apsūdzību, kāda jebkad rakstīta". Autors parāda verdzības mehānismus, sociālo hierarhiju nometnēs un veidus, kā nacisti iznīcināja ne tikai cilvēku ķermeņus, bet arī dvēseles visiem Aušvicas gaļas mašīnā iesprostotajiem cilvēkiem, kur nav ne tuvības, ne mierinājuma, ne kopības, ne varonības… Skaidrs un analītisks izklāsta stils apvienojas ar teksta māksliniecisko izteiksmīgumu. Un, lai gan šausminošie un naturālistiskie zemes elles apraksti brīžiem kļūst gandrīz nepanesami, tomēr, pateicoties autora talantam un sirsnībai, no grāmatas nav iespējams atrauties.
Skatīt arī:
- Visas izdevniecības grāmatas
- Visas autora grāmatas
- Visas sērijas grāmatas Izdzīvojušie. Aizkustinoši stāsti par holokaustu