Karalienes zoskāju krodziņš
Satiriskais romāns "Queen Goosefoot's Inn" pirmo reizi tika publicēts 1892. gadā. Tā autors - pasaulslavenais rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts literatūrā Anatols Fransuā (Anatole France, 1844-1924) - lasītājiem parādās kā izsmalcināts filozofs, kurš asi kritizē apkārtējo realitāti un vēro cilvēku morālo pagrimumu, kurus tomēr pieņem ar visām viņu vājībām un netikumiem. Tekstu tulkojumā publicē Nadežda Mihailovna Žarkova. Grāmatu rotā angļu mākslinieka un grāmatu ilustratora Frenka Čeina Papa (Frank Cheyne Pape, 1878-1972) eleganti zīmējumi.
.
Anatola Fransa satīriskais romāns "Karalienes zosu krodziņš" pirmo reizi tika publicēts 1892. gadā, divus gadus pēc romāna "Tais" izdošanas. Fransuā vēl bija jākļūst par Francijas Akadēmijas locekli, jāuzraksta slavenie romāni "Dievi ir izslāpuši" un "Eņģeļu pacēlums" un 1921. gadā jāsaņem Nobela prēmija literatūrā. Mīlestība uz grāmatām, lasīšanu un literatūru Fransuā radās jau bērnībā, jo topošā rakstnieka tēvs bija grāmatnīcas īpašnieks. Nav brīnums, ka jaunībā Anatols kļuva par vienu no Parnasa skolas - jauno rakstnieku un dzejnieku pulciņa, kas pulcējās ap Teofilu Gotjē, - dalībniekiem. XIX gadsimta 70. gadu beigās Anatols Fransuā kļuva par laikraksta "Le Temps" vadošo literatūras kritiķi. Tomēr nopietni nodarboties ar literāro darbu viņš varēja tikai pēc tam, kad saņēma Francijas Senāta bibliotēkas direktora vietnieka amatu. Pirmo slavu Fransu atnesa viņa 1881. gadā publicētais romāns "Silvestra Bonāra noziegums". Tā bija asprātīga satīra par svētulīgo tikumību, kas paiet vieglprātības un laipnības priekšā. Aptuveni tādā pašā ironiskā manierē tika uzrakstīts arī romāns "Karalienes zosu ķepu krodziņš". Šajā darbā, tāpat kā daudzos turpmākajos, Franss demonstrē savu lielo erudīciju un spēju smalki izprast cilvēka psiholoģiju. Šī darba galvenais varonis — abats Žeroms Kvanjārs — cenšas dzīvot dievbijīgu dzīvi, taču krīt grēkā un savu "kritienu" attaisno, sakot, ka tas viņā stiprina pazemību. Grāmatu rotā angļu mākslinieka Frenka Čeina Papa zīmējumi. Tiem raksturīga īpaša izsmalcinātība un izsmalcinātība. Topošais ilustrators ir dzimis 1878. gadā Londonā, finansista ģimenē. Māksliniecisko izglītību Frenks ieguva Tēlotājmākslas skolā, kuru 19. gadsimta vidū Londonā atvēra filantrops Felikss Slaids. Tās sienās Pape apguva guašu, akvareli, pildspalvu un tušu. Jau divdesmitā gadsimta sākumā viņa zīmējumus sāka publicēt dažādi izdevēji. Franks veiksmīgi veidoja ilustrācijas Homēra, Suetonija, Rabelaī, Spensera, Sabatīni, Defo un citu slavenu rakstnieku izdevumiem. Tomēr vislielāko slavu viņam atnesa zīmējumi Anatola Fransa darbiem, tostarp romāniem "Tais", "Eņģeļu pacēlums", "Pingvīnu sala" un "Karalienes Guzas krodziņš". Franks Pape nodzīvoja ilgu mūžu līdz pat devītajai desmitgadei. Karjeras beigās viņš ilustrēja "Tūkstoš un vienas nakts" pasakas un vēl vienu "Robinsona Krūzo" pārpublicējumu.
Skatīt arī:
- Visas izdevniecības grāmatas
- Visas autora grāmatas
- Visas sērijas grāmatas Pasaules literatūras bibliotēka