Pastāsti par sevi, vectētiņ. Vairāk nekā 113 jautājumi, ko uzdot vectēvam, lai viņu patiesi iepazītu
19.99 €
Ir noliktavā
Pastāsti par sevi, vectētiņ. Vairāk nekā 113 jautājumi, ko uzdot vectēvam, lai viņu patiesi iepazītu
19.99 €
Vecmāmiņas un vectētiņi ir kā klaidoņi, kas nākuši no citas, tālās pasaules, kuru mēs vairs gandrīz nezinām. Viņu vārdi, ieradumi un priekšstati par dzīvi dažkārt ļoti atšķiras no mūsu, un tāpēc tiem ir liela vērtība. Viņi paši ir kā izzūdošas pasaules, kuras mēs riskējam pazaudēt, nekad pilnībā nesaprotot.
Daudzus no mums audzināja mūsu vecvecāki.
Viņiem bija laiks, kas pietrūka mūsu aizņemtajiem strādājošajiem vecākiem.
Viņi atrada īstos vārdus, kad mēs nevarējām atrast kopīgu valodu ar saviem vecākiem.
Viņi izdomāja veidus, kā mūs iepriecināt, kad mūsu vecāki uzskatīja, ka "nav vajadzības mūs lutināt".
Un mēs atradām (un joprojām atrodam) savos vecvecākos mieru, komfortu un spēju paskatīties uz dzīvi pavisam savādāk, nekā esam pieraduši.
Šī grāmata ir veids, kā saglabāt sev un saviem bērniem kaut mazu daļiņu no mūsu vecvecāku pasaules, neļaut pārtrūkt pavedienam, kas savieno ģimenes pagātni un nākotni, padarīt ģimenes vēsturi dziļāku un bagātāku.
Un arī dot iespēju vectēviem sajust mūsu patieso interesi par viņiem un viņu dzīvi.
Ģimenes zināšanas ir absolūti nepieciešamas, lai noturētu kājas uz zemes. Jo tālāk pagātnē iespīd lukturītis, jo labāk saprotam sevi un savas attiecības ar dzīvi. Ieskatoties dziļāk mūsu vēsturē, mēs varam redzēt ne tikai to cilvēku biogrāfijas, kuri mūs atveda uz šo pasauli, bet arī ģimenes rakstus, noteiktus periodiskus modeļus, kas var daudz pastāstīt par mums pašiem.
Kad mēs zinām tos, kas bija pirms mums, mēs nejūtam tukšumu aiz muguras – un bailes no tā, kas mūs sagaida. Lai kas arī notiktu, mēs esam savā vietā – starp mīļiem un tuviem cilvēkiem, kas kādreiz dzīvoja, kuri jau dzīvo un kuri tikai sāk dzīvot.
Daudzus no mums audzināja mūsu vecvecāki.
Viņiem bija laiks, kas pietrūka mūsu aizņemtajiem strādājošajiem vecākiem.
Viņi atrada īstos vārdus, kad mēs nevarējām atrast kopīgu valodu ar saviem vecākiem.
Viņi izdomāja veidus, kā mūs iepriecināt, kad mūsu vecāki uzskatīja, ka "nav vajadzības mūs lutināt".
Un mēs atradām (un joprojām atrodam) savos vecvecākos mieru, komfortu un spēju paskatīties uz dzīvi pavisam savādāk, nekā esam pieraduši.
Šī grāmata ir veids, kā saglabāt sev un saviem bērniem kaut mazu daļiņu no mūsu vecvecāku pasaules, neļaut pārtrūkt pavedienam, kas savieno ģimenes pagātni un nākotni, padarīt ģimenes vēsturi dziļāku un bagātāku.
Un arī dot iespēju vectēviem sajust mūsu patieso interesi par viņiem un viņu dzīvi.
Ģimenes zināšanas ir absolūti nepieciešamas, lai noturētu kājas uz zemes. Jo tālāk pagātnē iespīd lukturītis, jo labāk saprotam sevi un savas attiecības ar dzīvi. Ieskatoties dziļāk mūsu vēsturē, mēs varam redzēt ne tikai to cilvēku biogrāfijas, kuri mūs atveda uz šo pasauli, bet arī ģimenes rakstus, noteiktus periodiskus modeļus, kas var daudz pastāstīt par mums pašiem.
Kad mēs zinām tos, kas bija pirms mums, mēs nejūtam tukšumu aiz muguras – un bailes no tā, kas mūs sagaida. Lai kas arī notiktu, mēs esam savā vietā – starp mīļiem un tuviem cilvēkiem, kas kādreiz dzīvoja, kuri jau dzīvo un kuri tikai sāk dzīvot.
Skatīt arī:
- Visas izdevniecības grāmatas
- Visas sērijas grāmatas Pastāsti par sevi