Ko saka kauli. Slepkavības, kari un genocīds tiesu medicīnas eksperta acīs
9.99 €
7.99 €
Ir noliktavā
Ko saka kauli. Slepkavības, kari un genocīds tiesu medicīnas eksperta acīs
9.99 €
7.99 €
Pasaulslavens tiesu medicīnas eksperts pēta civiliedzīvotāju mirstīgās atliekas pēdējo desmitgažu militāro konfliktu vietās - Ruandā, Kosovā, Bosnijā un Horvātijā.
Lai izvirzītu apsūdzības genocīdā un noziegumos pret cilvēci, ANO ir jāpierāda, ka atrastie līķi pieder civiliedzīvotājiem. Lai to izdarītu, ir jāatbild uz diviem jautājumiem: kas bija upuri un kā viņi tika nogalināti. Vienīgie, kas var atbildēt uz šiem jautājumiem, ir tiesu medicīnas antropologi. Viena no tām ir šīs grāmatas autore Klēja Kofa.
Tikai 23 gadu vecumā Klēja Kofa devās uz Ruandu un pievienojās zinātnieku komandai, kas izrakņāja cilvēku mirstīgās atliekas, lai pētītu tutsi genocīdu. Vēlāk viņai nāksies pētīt masu kapus Bosnijā, Horvātijā un Kosovā, un redzētais viņu uz visiem laikiem mainīs. Viņas grāmata ir pa pusei memuāri, pa pusei lauka dienasgrāmata par redzēto: gandrīz piecsimt mirstīgo atlieku ekshumācija no viena kapa Kibujā, Ruandā; ar stieplēm sasietu Srebrenicas slaktiņa upuru atradums Bosnijā; izrakumi Kosovā upuru radinieku klātbūtnē; un vēl daudz, daudz kas cits.
Stāstot par dažkārt sirdi plosošām sava darba detaļām - elles darba apstākļiem, ANO birokrātiju un saskaroties ar izdzīvojušo skumjām - Kofa savam stāstam piešķir lielu cerību, cilvēcību un taisnīgumu. Viņa ir pārliecināta, ka, lai gan varas iestādes var sagrozīt notikušā versijas, kauli nekad nemelo.
Lai izvirzītu apsūdzības genocīdā un noziegumos pret cilvēci, ANO ir jāpierāda, ka atrastie līķi pieder civiliedzīvotājiem. Lai to izdarītu, ir jāatbild uz diviem jautājumiem: kas bija upuri un kā viņi tika nogalināti. Vienīgie, kas var atbildēt uz šiem jautājumiem, ir tiesu medicīnas antropologi. Viena no tām ir šīs grāmatas autore Klēja Kofa.
Tikai 23 gadu vecumā Klēja Kofa devās uz Ruandu un pievienojās zinātnieku komandai, kas izrakņāja cilvēku mirstīgās atliekas, lai pētītu tutsi genocīdu. Vēlāk viņai nāksies pētīt masu kapus Bosnijā, Horvātijā un Kosovā, un redzētais viņu uz visiem laikiem mainīs. Viņas grāmata ir pa pusei memuāri, pa pusei lauka dienasgrāmata par redzēto: gandrīz piecsimt mirstīgo atlieku ekshumācija no viena kapa Kibujā, Ruandā; ar stieplēm sasietu Srebrenicas slaktiņa upuru atradums Bosnijā; izrakumi Kosovā upuru radinieku klātbūtnē; un vēl daudz, daudz kas cits.
Stāstot par dažkārt sirdi plosošām sava darba detaļām - elles darba apstākļiem, ANO birokrātiju un saskaroties ar izdzīvojušo skumjām - Kofa savam stāstam piešķir lielu cerību, cilvēcību un taisnīgumu. Viņa ir pārliecināta, ka, lai gan varas iestādes var sagrozīt notikušā versijas, kauli nekad nemelo.