Vējiem līdzi
Amerikāņu rakstnieces Mārgaretas Mičelas slavenais episkais romāns "Aizgājuši ar vēju" (Gone with the Wind) 1936. gadā saņēma ASV Nacionālo grāmatu balvu un 1937. gadā - prestižo Pulicera balvu. Tas ir tulkots desmitiem pasaules valodu. Šajā izdevumā tekstu tulko T. Ozerskaja un T. Kudrjavceva. Ilustrācijās iekļautas skices un zīmējumi slavenajai filmai, ko 1939. gadā uzņēma režisors Viktors Flemings un kas ieguva astoņus Oskarus.
1936. gadā amerikāņi piešķīra Nacionālo grāmatu balvu Mārgaretas Mičelas romānam "Aizgājuši ar vēju". Literatūras kritiķi un vienkāršie lasītāji nešaubījās, ka šī izcilā sieviešu proza ne velti ieguva šo prestižo balvu. Par karu starp Ziemeļiem un Dienvidiem amerikāņu romānisti ir rakstījuši jau vairākkārt. Tomēr jaunais romāns kardināli atšķīrās no jau publicētajiem darbiem. Rakstniece radīja savu Dienvidu vēstures versiju, kas risinās skaistas dienvidnieces acu priekšā, enerģiski veidojot savu likteni un izdzīvojot sabiedrības sociālā sabrukuma laikmetā. Sižeta ziņā "Aizgājuši ar vēju" atgādināja piedzīvojumiem bagātu romānu, kurā aprakstīts mīlas stāsts, vienlaikus lasītāju priekšā izvērsās episka aina par plantāciju Dienvidu civilizācijas sabrukumu. Džeza laikmeta laikā sarakstītais romāns pēc sava stila un gara bija izteikti "viktoriānisks". Intriga bija arī tā, ka literārajā pasaulē Mičela pirms romāna publicēšanas nebija pazīstama nevienam. Radās iespaids, ka parasta mājsaimniece neizskaidrojamā veidā no nulles radījusi eposu, ko daži kritiķi salīdzināja ar Tolstoja "Karu un mieru". Patiesībā Mičelas rakstīšanas pieredze bija. Darbu pie romāna viņa sāka 1926. gadā. Pirms tam Mārgareta paspēja strādāt par žurnālisti laikrakstā "Atlanta Journal", uzrakstot vairāk nekā simts eseju. Daudzas no tām bija veltītas Konfederācijas ģenerāļiem un ievērojamām Džordžijas sievietēm. Vācot materiālu saviem rakstiem, Mičela pētīja 60. gadu periodiku, Dienvidu militāros memuārus un militāro operāciju kopsavilkumus Džordžijas teritorijā. Rakstniece jau kopš bērnības bija dzirdējusi radiniekus un paziņas runājam par Pilsoņu karu. Abi viņas vectēvi cīnījās konfederātu pusē, vecmāmiņa stāstīja Mārgaretai par Atlantas aplenkšanu, un topošās rakstnieces tēvs, būdams vietējās vēstures biedrības priekšsēdētājs, atklāti nicināja jankiešus. Ziemeļu un Dienvidu konfrontācijas tēma bija Mičellas apgūta un dziļi pārdzīvota. Tāpēc, lasot viņas romānu, rodas "klātbūtnes efekts". Šķiet, ka autore bija visu aprakstīto notikumu aculieciniece. Uzsākot darbu pie romāna, Mičela nesteidzās. Šajā laikā viņa jau bija precējusies ar apdrošināšanas aģentu un dzīvoja mierīgu mājsaimnieces dzīvi. Tomēr tieši viņas stāvoklis ļāva viņai vairākkārt pārstrādāt atsevišķus topošā romāna fragmentus, panākot teksta pilnību. Mičela rakstīja tikai par to, kas viņai bija labi zināms un pazīstams. Rezultātā radās mūžīgs šedevrs, kas uz visiem laikiem paliks literatūras vēsturē.
Skatīt arī:
- Visas izdevniecības grāmatas
- Visas autora grāmatas
- Visas sērijas grāmatas Pasaules literatūras bibliotēka