Ekonomiskā regulēšana un birokrātija
14.99 €
Ir noliktavā
No 1922. līdz 1929. gadam publicēto monogrāfiju un rakstu sērijā L. fon Misess veica visaptverošu sociālās sadarbības problēmu analīzi. Tajās tika aplūkotas visas teorētiski iespējamās kooperācijas sistēmas - sociālisms, liberālisms un intervencionisms (valsts iejaukšanās ekonomikā) - un izvērtēta to iespējamība un efektivitāte. Šajā krājumā apkopota rakstu sērija, kas publicēta laikā no 1923. līdz 1929. gadam, un 1940. gadā sarakstītā monogrāfija, kas veltīta atsevišķu valsts ekonomikas regulēšanas pasākumu - intervencionisma - problēmu analīzei.
Nelielā, bet idejām bagātā monogrāfijā "Birokrātija" autors salīdzina divas pārvaldības formas - birokrātisko un uz informāciju un brīvā tirgus stimuliem balstīto. Tā bija pirmā sistemātiskā valdības aģentūru ekonomiskā analīze, kas atklāja tām raksturīgo tendenci augt un vēlmi paplašināt savu ietekmi pat tad, ja to darbība nav sociāli un ekonomiski izdevīga. Brīdinājums par jauktās ekonomikas etatismu netika laikus ņemts vērā. Grāmatā, kas sarakstīta ilgi pirms šīs tēmas pievēršanās publiskās izvēles skolas ekonomistiem, birokrātija raksturota gan kā pašmērķīga, gan ekonomiski iracionāla. Valdību nevar no jauna izgudrot vai veidot pēc citiem principiem: ja valdība ir nepieciešama dažu funkciju veikšanai, tā būs birokrātija, kas nespēs efektīvi veikt šīs funkcijas. Labākais, ko šādos apstākļos var darīt, ir ierobežot valdības darbības jomu līdz pēc iespējas šaurākam jautājumu lokam.
Nelielā, bet idejām bagātā monogrāfijā "Birokrātija" autors salīdzina divas pārvaldības formas - birokrātisko un uz informāciju un brīvā tirgus stimuliem balstīto. Tā bija pirmā sistemātiskā valdības aģentūru ekonomiskā analīze, kas atklāja tām raksturīgo tendenci augt un vēlmi paplašināt savu ietekmi pat tad, ja to darbība nav sociāli un ekonomiski izdevīga. Brīdinājums par jauktās ekonomikas etatismu netika laikus ņemts vērā. Grāmatā, kas sarakstīta ilgi pirms šīs tēmas pievēršanās publiskās izvēles skolas ekonomistiem, birokrātija raksturota gan kā pašmērķīga, gan ekonomiski iracionāla. Valdību nevar no jauna izgudrot vai veidot pēc citiem principiem: ja valdība ir nepieciešama dažu funkciju veikšanai, tā būs birokrātija, kas nespēs efektīvi veikt šīs funkcijas. Labākais, ko šādos apstākļos var darīt, ir ierobežot valdības darbības jomu līdz pēc iespējas šaurākam jautājumu lokam.
Skatīt arī:
- Visas izdevniecības grāmatas
- Visas autora grāmatas