Dziesmas. Sonnets. Dzejoļi
Šis Viljama Šekspīra (1564-1616) darbu krājums dažādu autoru tulkojumos ietver simt piecdesmit četrus sonetus, trīsdesmit septiņas dziesmas un piecas poēmas: "Fēnikss un balodis", "Mīlētāja sūdzība", "Venera un Adonis", "Lukrēcija" un "Kaislīgais svētceļnieks". Izdevumu rotā britu mākslinieka Čārlza Robinsona (Charles Robinson, 1870-1937) veidotās grāmatzīmes, virsraksti un ilustrācijas.
.
Krievijā interese par Šekspīra darbiem sāka pieaugt XIX gadsimta pirmajā pusē, pateicoties tādu viņa komēdiju kā "Sapnis vasaras naktī", "Daudzkārt par neko", "Divpadsmitā nakts", "Zvērslauķa pieradināšana" iestudējumiem. Ar ne mazākiem panākumiem tika iestudētas traģēdijas: "Romeo un Džuljeta", "Makbets", "Karalis Līrs", "Hamlets", "Otello". Divdesmitā gadsimta sākumā krievu valodā jau bija vairāk nekā simts dažādu angļu klasiķa darbu tulkojumu. 1902. gadā izdevniecība "Brokhauss un Efrons" sērijas "Lielo rakstnieku bibliotēka" ietvaros izdeva pilnu Šekspīra darbu krājumu. Tajā tika iekļauti sonāti, kas ir slavenākā Šekspīra dzejas mantojuma daļa. Visas sērijas redaktors bija slavenais literatūras vēsturnieks un literatūrkritiķis Semjons Afanasjevičs Vengerovs. Darbam pie Šekspīra sonetu tulkojumiem viņš piesaistīja ne tikai tādus sava laika pirmklasīgus dzejniekus un rakstniekus kā Valērijs Jakovļevičs Brjusovs, Tatjana Ļvovna Ščepkina-Kupernika, Nikolajs Aleksandrovičs Holočkovskis, Aleksandrs Mitrofanovičs Fjodorovs, Vladimirs Aleksandrovičs Mazurkevičs un citi talantīgi rakstnieki, bet arī izrādīja cieņu iepriekšējo gadu tulkotājiem: Nikolajs Vasiļjevičs Gerbels un grāfs Ivans Andrejevičs Mamuns (pirmais Šekspīra sonetu tulkotājs krievu valodā). Visi simt piecdesmit četri Šekspīra sonāti ir iespiesti viņu tulkojumos un šajā krājumā. Grāmatā iekļautas arī trīsdesmit septiņas dziesmas un piecas angļu klasiķa poēmas: "Fēnikss un balodis", "Mīlētāja sūdzība", "Venera un Adonis", "Lukrēcija" un "Kaislīgais svētceļnieks".
Izdevumu rotā grāmatzīmes, izšūšanas lappuses un britu mākslinieka Čārlza Robinsona krāsainie zīmējumi. Viņš 1915. gadā ilustrēja grāmatā iekļautos Šekspīra sonetus. Robinsons tobrīd bija 45 gadus vecs un jau sen un pelnīti bija pazīstams kā ražīgs mākslinieks. Varētu teikt, ka Čārlzs kļuva par iedzimtu ilustratoru, jo arī viņa tēvs zīmēja zīmējumus grāmatām. Arī abi Čārlza brāļi kļuva par māksliniekiem. 1892. gadā Čārlzs Robinsons ieguva vietu Karaliskajā akadēmijā, taču to nevarēja pabeigt naudas trūkuma dēļ. Tas netraucēja viņam 1896. gadā saņemt pasūtījumu no Roberta Lūisa Stīvensona (Robert Lewis Stevenson) grāmatas "Bērnu dzejoļu dārzs" noformējumam. Robinsons šai kolekcijai izveidoja vairāk nekā simts zīmējumus ar pildspalvu un tušu. Stīvensona grāmata ar viņa ilustrācijām guva panākumus. Vēlāk Čārlzs dažkārt ilustrēja vairākas grāmatas katru gadu. Ar viņa zīmējumiem regulāri tika pārpublicētas Ezopa pasakas, Odiseja piedzīvojumi, Perro pasakas, Mātes zosu dzejoļi, Omāra Hajama rubaiji un desmitiem citu grāmatu.
Skatīt arī:
- Visas izdevniecības grāmatas
- Visas autora grāmatas
- Visas sērijas grāmatas Pasaules literatūras bibliotēka