Viens pats Berlīnē. Visi mirst vieni.
14.99 €
Ir noliktavā
Viens pats Berlīnē. Visi mirst vieni.
14.99 €
Hanss Fallada (Rūdolfa Dīcena pseidonīms, 1893–1947) ir viens no 20. gadsimta klasiskajiem Eiropas rakstniekiem. Viņa romāni sniedz precīzu Vācijas sabiedrības stāvokļa diagnozi dažādos vēsturiskos brīžos.
1940. gads. Vācu karaspēks triumfējoši ieiet Parīzē. Vienkāršie vācieši priecājas vienbalsīgi ar reiha vadību, paredzot nenovēršamu Anglijas sakāvi un Vācijas pasaules kundzības nodibināšanu. Šādā atmosfērā tikai varonis vai trakais — vai kāds, kam nav ko zaudēt — var izaicināt režīmu. Saņēmis nāves paziņojumu par savu vienīgo dēlu, galdnieks Otto Kvangels pasludina karu nacismam. Viņš un viņa sieva Anna raksta un izplata pastkartes, aicinot uz pretošanos. Taču viņa tautieši atsakās uzklausīt patiesības balsi — pieķeršanās bailes paralizē viņu gribu un samaitā dvēseles.
Fallada neizdomāja Kvangelu stāstu: pastkartes tika saglabātas Gestapo arhīvos. Grāmata tika uzrakstīta tūlīt pēc notikumiem, 1947. gadā, un publicēta pēc autora nāves. Neskatoties uz ievērojamām cenzūras korekcijām tekstā, romāns guva milzīgus panākumus: tas tika tulkots daudzās valodās, iedvesmoja četras filmu adaptācijas un daudzus teātra iestudējumus dažādās valstīs. Vairāk nekā pusgadsimtu vēlāk tika publicēts romāna otrais izdevums, kurā nebija nekādu oportūnistisku labojumu.
1940. gads. Vācu karaspēks triumfējoši ieiet Parīzē. Vienkāršie vācieši priecājas vienbalsīgi ar reiha vadību, paredzot nenovēršamu Anglijas sakāvi un Vācijas pasaules kundzības nodibināšanu. Šādā atmosfērā tikai varonis vai trakais — vai kāds, kam nav ko zaudēt — var izaicināt režīmu. Saņēmis nāves paziņojumu par savu vienīgo dēlu, galdnieks Otto Kvangels pasludina karu nacismam. Viņš un viņa sieva Anna raksta un izplata pastkartes, aicinot uz pretošanos. Taču viņa tautieši atsakās uzklausīt patiesības balsi — pieķeršanās bailes paralizē viņu gribu un samaitā dvēseles.
Fallada neizdomāja Kvangelu stāstu: pastkartes tika saglabātas Gestapo arhīvos. Grāmata tika uzrakstīta tūlīt pēc notikumiem, 1947. gadā, un publicēta pēc autora nāves. Neskatoties uz ievērojamām cenzūras korekcijām tekstā, romāns guva milzīgus panākumus: tas tika tulkots daudzās valodās, iedvesmoja četras filmu adaptācijas un daudzus teātra iestudējumus dažādās valstīs. Vairāk nekā pusgadsimtu vēlāk tika publicēts romāna otrais izdevums, kurā nebija nekādu oportūnistisku labojumu.
Skatīt arī:
- Visas izdevniecības grāmatas
- Visas autora grāmatas