Norvēģu pasakas

Pētera Kristena Asbjērnsena (1812-1885) pierakstītās un pārrakstītās norvēģu pasakas krievu valodā pārtulkoja laulātie Anna Vasiļjevna Ganzena (1869-1942) un Pēteris Gotfridovičs Ganzens (1846-1930). Grāmatā iekļauto simts četrpadsmit zīmējumu autori ir norvēģu mākslinieki Pēteris Nikolajs Arbo (1831-1892), Ēriks Teodors Verenšels (1855-1938), Hanss Fredriks Gude (1825-1903), Karls Reingolds Kalmanders (1840-1922), Teodors Severīns Kitelsens (Theodor Severin Kittelsen, 1857-1914), Vinsents Stoltenbergs Lerhe (Vincent Stoltenberg Lerche, 1837-1892), Jalmārs Eilifs Emanuels Petersens (Jalmar Eilif Emanuel Peterssen, 1852-1928), Otto Ludvigs Sindings (Otto Ludwig Sinding, 1842-1909), Ādolfs Tīdemands (1814-1876) un Gerhards Augusts Šnaiders (Gerhard August Schneider, 1842-1873).
Pēters Kristens Asbjērnsens (1812-1885), vienkārša amatnieka dēls, piedzima Kristiānijā un uzauga ar pasakām, leģendām un ticējumiem piesātinātā gaisotnē - viņa māte bija ārkārtīgi māņticīga, ticēja spokiem, mežabrāļiem, rūķiem un citām pārdabiskām radībām. Tajā laikā zemākās iedzīvotāju šķiras, pat galvaspilsētā, bija inficētas ar māņticību. Asbjērnsens savās atmiņās stāsta, piemēram, ka viena viņam pazīstama ģimene apzināti gāja gulēt vairākas stundas agrāk nekā citi cilvēki, "lai netraucētu mājas elfiem".
Gatavojoties iestāties universitātē, Asbjērnsens iepazinās ar Jorgenu Mū, sadraudzējās ar viņu, un šī draudzība kļuva vēl ciešāka, kad viņus saistīja kopīga aizraušanās ar tautas dzejas un māņticības pieminekļu vākšanu un fiksēšanu. Pēc universitātes beigšanas, dzīvodams provincē kā mājskolotājs, Asbjērnsens visu savu brīvo laiku pavadīja, klīstot pa apkārtējiem ciemiem un papildinot savus materiālus.
Jergens Engebretsens Mu (1813-1882), zemnieka dēls, dzimis netālu no Kristiānijas. Dzimtās zemes savdabīgais skaistums agri iesakņojās viņa dvēselē, un vēlāk viņš bieži par to dziedāja. Viņa raksturīgās iezīmes bija lēnprātība un neparasti stingra, mierīga pārliecība, kas piesaistīja vispārējas simpātijas. Uz viņu it kā no bērnības atspoguļojās apkārt esošā majestātiskā, mierīgā kalnu daba. Mu sākotnējo izglītību ieguva vienkāršā tautas skolā; zēna spožās spējas tika pamanītas, un tēvs nolēma dot viņam iespēju sagatavoties studijām universitātē. Tāpat kā Asbjērnsens, arī Mu visu savu brīvo laiku veltīja tautas dzejas studijām un tās pieminekļu vākšanai.
Asbjērnsens un Mu tik draudzīgi sadarbojās savas iemīļotās idejas vārdā, ka viņu nopelni palikuši neatņemami. Viņu darba galvenā nozīme bija tā, ka tas pirmo reizi atklāja patiesu, patiesi nacionālu tautas elementu un kļuva par dārgumu, no kura jaunā norvēģu literatūra varēja smelties tēlu un krāsu bagātību.
Šīs norvēģu pasakas krievu valodā tulkoja pāri Anna Vasiļjevna Ganzena (1869-1942) un Pēteris Gotfridovičs Ganzens (1846-1930). Grāmatā iekļauto simts četrpadsmit zīmējumu autori ir norvēģu mākslinieki Pēteris Nikolajs Arbo (1831-1892), Ēriks Teodors Verenšels (1855-1938), Hanss Fredriks Gude (1825-1903), Karls Reingolds Kalmanders (1840-1922), Teodors Severīns Kitelsens (Theodor Severin Kittelsen, 1857-1914), Vinsents Stoltenbergs Lerhe (Vincent Stoltenberg Lerche, 1837-1892), Jalmārs Eilifs Emanuels Petersens (Jalmar Eilif Emanuel Peterssen, 1852-1928), Otto Ludvigs Sindings (Otto Ludwig Sinding, 1842-1909), Ādolfs Tīdemands (1814-1876) un Gerhards Augusts Šnaiders (Gerhard August Schneider, 1842-1873).