Mirušās dvēseles. Revidents. Sanktpēterburgas pasakas
29.99 €
Ir noliktavā
Mirušās dvēseles. Revidents. Sanktpēterburgas pasakas
29.99 €
Krājumā iekļauta krievu literatūras klasiķa Nikolaja Vasiļjeviča Gogoļa (1809-1852) poēma, komēdija un "Pēterburgas" stāsti. Grāmatu rotā grāmatu ilustrācijas meistaru darbi, no kuriem daudzi tiek publicēti pirmo reizi pēc vairāk nekā gadsimta pārtraukuma.
Kāds ir izcilā rakstnieka noslēpums? Gogolis ir atzīts 19. gadsimta spožās krievu literatūras klasiķis, un neviens par to nešaubās. Pietiek izlasīt pāris lappušu no jebkura viņa stāsta, lai uzreiz pārliecinātos - jūsu priekšā ir talantīgs vārda meistars. Viņa agrīnie darbi, kas iespiesti 1829. un 1830. gadā: "Ivana Kupala vakars", "Soročinskas gadatirgus" un "Maija nakts" uzreiz atnesa viņam slavu. Tikmēr viņa pirmā darba - "Gance Küchelgarten" - izdošana beidzās ar pilnīgu neveiksmi. Tas piespieda Gogolu atteikties no savu romantisko jaunības noskaņu aprakstiem un pievērsties piezemētākai jomai - dzimtās Malorosijas dzīvei. Prasīgajai Pēterburgas publikai šī kolorītā tēma bija jaunums. Un Gogolis burtiski uzsūka šīs dzīves realitāti, viņam bija, par ko rakstīt. Tajā pašā laikā viņš bieži sūtīja vēstules savai mātei ar lūgumiem aprakstīt vietējo ģērbšanās detaļas vai aprakstīt tautas rituālu detaļas. Tomēr ar šādām etnogrāfiskām detaļām bija par maz, lai gūtu panākumus. Gogoļam piemita īsta mākslinieka talants koncentrēt romānos visu savu dzīves pieredzi. Tieši šī īpašība atnesa panākumus viņa Pēterburgas romāniem, kuru dažādās daļas tika sarakstītas laikā no 1820. līdz 1840. gadam. Gogolis nebija dzimis Pēterburgā, taču viņa aprakstītā Ziemeļu galvaspilsēta un tās iedzīvotāju ciešanas ir nepārspētas.
Gogolis ļoti rūpīgi strādāja pie saviem tekstiem. Divi no viņa vērienīgākajiem darbiem - "Revidents" un "Mirušās dvēseles" - izauguši no ļoti īsiem stāstiem, kurus, kā apgalvo literatūrkritiķi, rakstniekam pārstāstījis Puškins. Daži saglabājušies melnraksti liecina, cik cītīgi Gogolis strādāja, lai šos stāstus izvērstu un noslīpētu līdz kristālam, kas atspoguļotu visu tā laika Krievijas dzīvi. "Mirušās dvēseles" viņš bija iecerējis kā triloģiju, kurā tās galvenais varonis pieaug savā morālajā izaugsmē no sīka krāpnieka, kas cenšas negodīgi iespaidot sabiedrību, līdz patriotam, kurš iestājas par savas valsts attīstību un labklājību. Diemžēl šos plānus Gogoļam neizdevās pilnībā īstenot. Vēsture mums ir atnesusi tikai fragmentus no "Mirušo dvēseļu" otrās daļas, kas kopā ar citiem darbiem ir iekļauti šajā krājumā. Vēl viena izdevuma īpatnība ir ilustrāciju bagātība, ko veidojusi vesela plejāde talantīgu mākslinieku. Gogolis savas dzīves laikā ieguva literatūras klasiķa slavu, un nav brīnums, ka viņa darbi iedvesmoja un turpina iedvesmot daudzus otas un zīmuļa meistarus.
Kāds ir izcilā rakstnieka noslēpums? Gogolis ir atzīts 19. gadsimta spožās krievu literatūras klasiķis, un neviens par to nešaubās. Pietiek izlasīt pāris lappušu no jebkura viņa stāsta, lai uzreiz pārliecinātos - jūsu priekšā ir talantīgs vārda meistars. Viņa agrīnie darbi, kas iespiesti 1829. un 1830. gadā: "Ivana Kupala vakars", "Soročinskas gadatirgus" un "Maija nakts" uzreiz atnesa viņam slavu. Tikmēr viņa pirmā darba - "Gance Küchelgarten" - izdošana beidzās ar pilnīgu neveiksmi. Tas piespieda Gogolu atteikties no savu romantisko jaunības noskaņu aprakstiem un pievērsties piezemētākai jomai - dzimtās Malorosijas dzīvei. Prasīgajai Pēterburgas publikai šī kolorītā tēma bija jaunums. Un Gogolis burtiski uzsūka šīs dzīves realitāti, viņam bija, par ko rakstīt. Tajā pašā laikā viņš bieži sūtīja vēstules savai mātei ar lūgumiem aprakstīt vietējo ģērbšanās detaļas vai aprakstīt tautas rituālu detaļas. Tomēr ar šādām etnogrāfiskām detaļām bija par maz, lai gūtu panākumus. Gogoļam piemita īsta mākslinieka talants koncentrēt romānos visu savu dzīves pieredzi. Tieši šī īpašība atnesa panākumus viņa Pēterburgas romāniem, kuru dažādās daļas tika sarakstītas laikā no 1820. līdz 1840. gadam. Gogolis nebija dzimis Pēterburgā, taču viņa aprakstītā Ziemeļu galvaspilsēta un tās iedzīvotāju ciešanas ir nepārspētas.
Gogolis ļoti rūpīgi strādāja pie saviem tekstiem. Divi no viņa vērienīgākajiem darbiem - "Revidents" un "Mirušās dvēseles" - izauguši no ļoti īsiem stāstiem, kurus, kā apgalvo literatūrkritiķi, rakstniekam pārstāstījis Puškins. Daži saglabājušies melnraksti liecina, cik cītīgi Gogolis strādāja, lai šos stāstus izvērstu un noslīpētu līdz kristālam, kas atspoguļotu visu tā laika Krievijas dzīvi. "Mirušās dvēseles" viņš bija iecerējis kā triloģiju, kurā tās galvenais varonis pieaug savā morālajā izaugsmē no sīka krāpnieka, kas cenšas negodīgi iespaidot sabiedrību, līdz patriotam, kurš iestājas par savas valsts attīstību un labklājību. Diemžēl šos plānus Gogoļam neizdevās pilnībā īstenot. Vēsture mums ir atnesusi tikai fragmentus no "Mirušo dvēseļu" otrās daļas, kas kopā ar citiem darbiem ir iekļauti šajā krājumā. Vēl viena izdevuma īpatnība ir ilustrāciju bagātība, ko veidojusi vesela plejāde talantīgu mākslinieku. Gogolis savas dzīves laikā ieguva literatūras klasiķa slavu, un nav brīnums, ka viņa darbi iedvesmoja un turpina iedvesmot daudzus otas un zīmuļa meistarus.
Skatīt arī:
- Visas izdevniecības grāmatas
- Visas autora grāmatas
- Visas sērijas grāmatas Pasaules literatūras bibliotēka