Karalis Artūrs un viņa apaļā galda bruņinieki
19.99 €
Nav noliktavā
Karalis Artūrs un viņa apaļā galda bruņinieki
19.99 €
Šajā izdevumā iekļauts cikls ar slavenākajām leģendām par britu karali Artūru un apaļā galda bruņiniekiem, kā tās izstāstījuši divi 19. gadsimta rakstnieki - Džeimss Knowles un Henrijs Gilberts. Grāmata pirmo reizi tika publicēta 1860. gadā un kopš tā laika ir vairākkārt pārpublicēta. Tekstu tulkojis Eduards Andrejevičs Granstrēms. Grāmatu rotā vairāku mākslinieku ilustrācijas: Valtera Kreina (Walter Crane), Lancelota Spīda (Lancelot Speed), Ketrīnas Gravas (Catherine Grave) un Viljama Rasela Flinta (William Russell Flint).
Angļiem karalis Artūrs, burvis Merlins, skaistā Gvinēvere, apaļā galda bruņinieki un citi tā dēvētā Artuāra leģendu cikla varoņi ir tikpat nozīmīgi un svarīgi kā krieviem viņu slavenais Bīlinnija bagātirs. Artūrs ir galvenais britu eposa varonis. Viņš ir leģendārais britu vadonis, par kura iespējamo reālo prototipu vēsturnieki joprojām diskutē. Minējumi par karali Artūru parādās velsiešu leģendās V-VI gadsimtā pēc mūsu ēras. pirmie literārie šīs folkloras pieraksti datējami ar viduslaikiem. Par varonīgā bruņinieka varoņdarbiem XII gadsimtā franču valodā raksta tādi kurtuāzisko romānu autori kā Kretjēns de Troijē un Volframs fon Ešenbahs. Iespējams, tieši viņi ir izdomājuši lielāko daļu varoņu, kas ieskauj Artūru. Katrā ziņā šie tēli iepriekš nekur nav minēti.
XV gs. otrajā trešdaļā angļu rakstnieks Tomass Malorijs apkopoja visas leģendas, nostāstus un franču romānos rakstīto par Artūru un viņa bruņiniekiem. Apstrādājis materiālu, viņš 1485. gadā publicēja grāmatu "Artūra nāve", kas nākamajām paaudzēm kļuva par sava veida enciklopēdiju par Artūra mītu. Īpaša interese par to radās Viktorijas laikmetā. Prerafaelītu mākslinieki vairākkārt pievērsās stāstiem, kas izklāstīti "Artūra nāvē". Obrijs Bīldslijs (Aubrey Beardsley) šim ciklam gleznoja ilustrācijas. Malorijs rakstīja vēlīnā vidusangļu valodā. Mūsdienu angļu valodā viņa savāktos stāstus par karali Artūru 1860. gadā apkopoja literatūrzinātnieks Džeimss Knowless. Sekojot tēva pēdās, viņš mācījās par arhitektu un pat strādāja šajā jomā, projektējot vairākas savrupmājas. Tomēr tieksme pēc literatūras guva virsroku, un Knowless ilgus gadus vadīja literāro žurnālu "Deviņpadsmitais gadsimts". Nākamo soli Artūra tēla un ar to saistīto varoņu popularizēšanā spēris angļu rakstnieks Henrijs Gilberts. Pēc vecuma viņš bija pietiekami vecs, lai būtu Knowlesa dēls. Gilberts rakstīja galvenokārt bērnu auditorijai. Viņa grāmatas par pirātiem vai Meksikas iekarošanu tiek izdotas vēl šodien. Pateicoties viņa literārajam un stilistiskajam Artūra leģendu cikla traktējumam, stāsti par viņa varoņdarbiem kļuva pieejami plašākai auditorijai.
Šajā izdevumā slavenāko leģendu cikls par karali Artūru un apaļā galda bruņiniekiem ir papildināts ar ilustrācijām, ko veidojuši trīs britu mākslinieki, kuri dzīvoja deviņpadsmitā un divdesmitā gadsimta mijā. Valters Kreins bija modernists, Lancelots Spīds bija slavens Viktorijas laikmeta grāmatu ilustrators, bet Viljams Rasels Flints bija atzīts akvareļu meistars.
Angļiem karalis Artūrs, burvis Merlins, skaistā Gvinēvere, apaļā galda bruņinieki un citi tā dēvētā Artuāra leģendu cikla varoņi ir tikpat nozīmīgi un svarīgi kā krieviem viņu slavenais Bīlinnija bagātirs. Artūrs ir galvenais britu eposa varonis. Viņš ir leģendārais britu vadonis, par kura iespējamo reālo prototipu vēsturnieki joprojām diskutē. Minējumi par karali Artūru parādās velsiešu leģendās V-VI gadsimtā pēc mūsu ēras. pirmie literārie šīs folkloras pieraksti datējami ar viduslaikiem. Par varonīgā bruņinieka varoņdarbiem XII gadsimtā franču valodā raksta tādi kurtuāzisko romānu autori kā Kretjēns de Troijē un Volframs fon Ešenbahs. Iespējams, tieši viņi ir izdomājuši lielāko daļu varoņu, kas ieskauj Artūru. Katrā ziņā šie tēli iepriekš nekur nav minēti.
XV gs. otrajā trešdaļā angļu rakstnieks Tomass Malorijs apkopoja visas leģendas, nostāstus un franču romānos rakstīto par Artūru un viņa bruņiniekiem. Apstrādājis materiālu, viņš 1485. gadā publicēja grāmatu "Artūra nāve", kas nākamajām paaudzēm kļuva par sava veida enciklopēdiju par Artūra mītu. Īpaša interese par to radās Viktorijas laikmetā. Prerafaelītu mākslinieki vairākkārt pievērsās stāstiem, kas izklāstīti "Artūra nāvē". Obrijs Bīldslijs (Aubrey Beardsley) šim ciklam gleznoja ilustrācijas. Malorijs rakstīja vēlīnā vidusangļu valodā. Mūsdienu angļu valodā viņa savāktos stāstus par karali Artūru 1860. gadā apkopoja literatūrzinātnieks Džeimss Knowless. Sekojot tēva pēdās, viņš mācījās par arhitektu un pat strādāja šajā jomā, projektējot vairākas savrupmājas. Tomēr tieksme pēc literatūras guva virsroku, un Knowless ilgus gadus vadīja literāro žurnālu "Deviņpadsmitais gadsimts". Nākamo soli Artūra tēla un ar to saistīto varoņu popularizēšanā spēris angļu rakstnieks Henrijs Gilberts. Pēc vecuma viņš bija pietiekami vecs, lai būtu Knowlesa dēls. Gilberts rakstīja galvenokārt bērnu auditorijai. Viņa grāmatas par pirātiem vai Meksikas iekarošanu tiek izdotas vēl šodien. Pateicoties viņa literārajam un stilistiskajam Artūra leģendu cikla traktējumam, stāsti par viņa varoņdarbiem kļuva pieejami plašākai auditorijai.
Šajā izdevumā slavenāko leģendu cikls par karali Artūru un apaļā galda bruņiniekiem ir papildināts ar ilustrācijām, ko veidojuši trīs britu mākslinieki, kuri dzīvoja deviņpadsmitā un divdesmitā gadsimta mijā. Valters Kreins bija modernists, Lancelots Spīds bija slavens Viktorijas laikmeta grāmatu ilustrators, bet Viljams Rasels Flints bija atzīts akvareļu meistars.
Skatīt arī:
- Visas izdevniecības grāmatas
- Visas autora grāmatas
- Visas sērijas grāmatas Pasaules literatūras bibliotēka