Mazais kuprais zirgs

Par krievu bērnu literatūras klasiku kļuvušās Pjotra Eršova pasakas "Mazais kuprais zirdziņš" izdevumu rotā krāšņas A. Afanasjeva krāsainas ilustrācijas. Afanasjevs. Izdevumā iekļauti arī fragmenti no universitātes drauga A. K. Jaroslavceva atstātajām atmiņām par Eršovu. K. Jaroslavceva, kā arī mazpazīstamā viena no žurnāla "Murzilka" dibinātājiem - A. A. Fjodorova-Davidova - pasakas par kupro zirgu dzejas versiju dzejā. Tās tekstu ilustrē E. Sokolova krāsaini zīmējumi. Sokolovs. Pasaka "Kuprais zirgs", kas kļuva par klasiku, padarīja slavenu Pjotru Eršovu. Viņa interese par literatūru aizsākās studiju laikā Sanktpēterburgas Universitātē. Šajā laikā Eršovs iepazinās ar Žukovski un Puškinu, kuri augsti novērtēja "Kuproziņu". Deviņpadsmit gadus vecais Eršovs šīs pasakas sižetu pārņēma no tautas pasakām, talantīgi pārtulkojot tās dzejiskā formā. Pirmo reizi pilnībā "Kupramais" tika publicēts 1834. gadā un vairākkārt pārpublicēts. Tomēr 1843. gadā šo Eršova pasaku aizliedza cariskā cenzūra, un līdz 19. gadsimta vidum tā bija gandrīz pilnībā aizmirsta. To atkal sāka publicēt pēc tam, kad 1856. gadā Jeršovs to pārstrādāja; kopš tā laika "Slidotāja" teksts nav mainījies. Padomju laikā kopējais pasakas tirāžas apjoms pārsniedza septiņus miljonus eksemplāru. Pēc vēstures un filoloģijas fakultātes beigšanas Jeršovs atgriezās dzimtajā Toboļskā, kur ar laiku kļuva par ģimnāzijas direktoru. Mācības ar to nebeidzamo ikgadējo kursu atkārtošanu rakstniekam apgrūtināja dzīvi, lai gan viņš bija lielisks skolotājs - skolēni viņu mīlēja. Literatūra Ēršovam palika kā svaigs radošuma gaiss, kura viņam trūka provincē. Viņš rakstīja stāstus un lugas teātrim, taču neviens no šiem darbiem nespēja pacelties līdz "Kuplā zirga" līmenim. Šajā izdevumā viņa pasaku rotā krāšņas krāsainas Alekseja Fjodoroviča Afanasjeva ilustrācijas. Topošais mākslinieks dzimis 1850. gadā muižas pavāra ģimenē. Aizraušanās ar zīmēšanu viņu aizveda uz Mākslas akadēmiju, kur viņš astoņus gadus bija brīvklausītājs. 1905. gadā Afanasjevs kļuva par Penzas mākslas skolas direktoru. Viņa 19. gs. beigās radītās ilustrācijas "Kuprajam zirgam" kļuva par slavenāko mākslinieka darbu sēriju; vēlāk labākās no tām tika iespiestas kā atsevišķas pastkartes. 1924. gada maija vidū Maskavā tika iespiests pirmais bērnu žurnāla Murzilka numurs. Savu nosaukumu tas ieguva no kucēna - bērnu rakstnieka A. A. Fjodorova-Davidova, kurš kļuva par vienu no šī izdevuma dibinātājiem, stāsta varoņa - iesaukas. Rakstnieku jau no paša literārās darbības sākuma piesaistīja tieši bērnu literatūra. Topošais rakstnieks piedzima skolotāju ģimenē, un tas lielā mērā noteica viņa paša dzīves ceļu. Pirms revolūcijas Fjodorovs-Davidlovs bija redaktors un izdevējs tādiem bērniem domātiem žurnāliem kā "Muravejs" un "Svetlačuks", kas ar savu dzīvespriecīgo zilbju un spilgto saturu labvēlīgi atšķīrās no daudziem "labi domātiem" cariskās Krievijas bērniem domātiem izdevumiem, kas propagandēja autokrātiju. Rakstnieks tulkoja brāļu Grimmu un Andersena darbus, 1908. gadā izdeva krievu tautas pasaku krājumu. Pēc revolūcijas Fjodorovs-Dvīdovs nemainīja savas intereses, sarakstīja vairākus desmitus 40 grāmatu bērniem. Starp tām bija arī viņa sarakstītā pasaku versija par Gārngalvīti. Šajā izdevumā tā ir ilustrēta ar skaistiem slavenā Maskavas mākslinieka un grafiķa Jevgeņija Gavriloviča Sokolova darbiem, kura iecienītais temats bija zīmējumi krievu tautasdziesmu un sakāmvārdu motīviem. Topošais gleznotājs dzimis 1880. gadā dižciltīgā Novgorodas ģimenē. Trīs gadus viņš studēja glezniecību fon Stuka akadēmijā Minhenē, bet, atgriezies Krievijā, sāka strādāt kā teātra mākslinieks.