Neceri atbrīvoties no grāmatām (Umberto Eko)
+371 27000041, +371 27000045
(darba dienās 9:00-17:00)
+371 27000041
+371 27000045

(darba dienās 10:00-17:00)
Jaunums!
Mūsu izvēle!

Ķīniešu pasakas. Baltā čūska

14.99 €
Ir noliktavā
Ķīniešu pasakas. Baltā čūska
14.99 €
Ielikt grozā
Krājumā iekļautas piecpadsmit ķīniešu pasakas, ko savācis amerikāņu rakstnieks Normans Hinsdeils Pitmens (Norman Hinsdale Pitman, 1876-1925) un krievu valodā tulkojis Dmitrijs Valerjevičs Močņevs, kā arī ķīniešu leģenda "Baltā čūska", kas veltīta daoistu un budistu dievību cīņai un ko ar saviem daudzajiem komentāriem tulkojis sinologs un orientālists Pāvels Vasiļjevičs Škurkins (1868-1943). Grāmatu rotā Lī Ču-T'aņa ilustrācijas, kā arī ķīniešu tautas luboku zīmējumi, kurus zīmējis Nianhua.
Jebkuras valsts pasakas ir lielisks materiāls, kas iepazīstina lasītājus ar tās vai citas tautas dzīves un uzskatu īpatnībām. Piecpadsmit ķīniešu pasakas, kas publicētas šajā grāmatā, apkopojis amerikāņu rakstnieks Normans Hinsdeils Pitmens (Norman Hinsdale Pitman, 1876-1925). Tās ir daudzkārt pārpublicētas gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Eiropā. Grāmatas otrajā daļā ir iekļauta ķīniešu leģenda "Baltā čūska", ko pierakstīja un krievu valodā tulkoja ievērojamais krievu orientālists Pāvels Vasiļjevičs Škurkins (1868-1943). Topošais sinologs piedzima 1868. gadā iedzimta militārpersonas ģimenē. Nemainot ģimenes tradīcijas, Pāvels Vasiļjevičs ieguva militāro izglītību un sāka dienestu Austrumsibīrijas līnijsargu bataljonā. Pēc aiziešanas no armijas Škurkins paspēja strādāt par tiesas izmeklētāju, tiesu izpildītāju un mežsargu, viņš bija atbildīgs par jūras zvejniecību un kā policijas priekšnieka palīgs cīnījās ar hunkuru bandītiem. Dzīvojot Ussūrijas apgabalā, viņš ieinteresējās ķīniešu dzīves iepazīšanā un iemācījās runāt viņu valodā. Kādu laiku Škurkins strādāja par tulku KCEL Harbinā. Saskarsme ar ķīniešiem Pavlam Vasiļjevičam atklāja ķīniešu kultūras dziļumu un oriģinalitāti. 1903. gadā viņš ar izcilību pabeidza Austrumu institūtu Vladivostokā un kļuva ne tikai par vairāku ķīniešu pasaku krājumu, bet arī pirmo Austrumu studiju mācību grāmatu autoru. Savu mūžu Pāvels Vasiļjevičs noslēdza 1943. gadā ASV, kur kļuva par vienu no Krievijas Vēstures biedrības dibinātājiem. Izdevums ir īpaši apburošs ķīniešu tautas luboku zīmējumu nianhua dēļ. Šādu nosaukumu ("Jaunā gada bildes" ķīniešu valodā) tās ieguva XIX gadsimta beigās, jo tieši tad tās sāka pildīt dāvanu lomu ķīniešu Jaunā gada svinību laikā pēc Mēness kalendāra. Ķīniešu luboņu bilžu rašanās vēsture sakņojas dziļā pagātnē, jo jau X gadsimtā Ķīnā tika organizēta papīra ikonu ar budistu dievību attēliem ražošana. Nianhua izgatavošanas tehnika sākumā atgādināja japāņu ukiyo-e grafikas: nospiedumi no koka dēļiem ļāva uz papīra secīgi uzklāt vairākas krāsas. Vēlāk process tika vienkāršots, un meistari varēja ar rokām iekrāsot vienkrāsainas izdrukas. Nianhua atspoguļoja daudzus Ķīnas dzīves aspektus. To vidū bija zīmējumi par vēsturiskām un literārām tēmām, ainavas, "teātra" gleznas un attēli par politiskām tēmām. Interesanti, ka nianhua par vēsturiskām un literārām tēmām bieži tika veidotas kā zīmējumu sērijas, kurās bija attēloti galvenie sižeta momenti. Savā ziņā tos var dēvēt par mūsdienu komiksu prototipiem.
Skatīt arī: