Senās Romas vēsture. Impērija
19.99 €
Ir noliktavā
Vēstures zinātņu doktora, Sanktpēterburgas Teoloģijas akadēmijas profesora Alekseja Borisoviča Jegorova lekciju kurss ir trešā, noslēdzošā daļa no publikāciju sērijas (Senās Romas vēsture. Republika; Senās Grieķijas vēsture), kurā aplūkoti galvenie senās vēstures notikumi. Tā ir veltīta Romas impērijas (31. g. p.m.ē. – 476. g. m.ē.) vēsturei – milzīgai lielvarai, kas kļuva par unikālu ģeopolitisku apvienību, kas ietvēra visu civilizēto Vidusjūras pasauli un apvienoja Eiropas, grieķu-hellēnisma un Tuvo Austrumu civilizācijas.
Grāmatā tiek aplūkoti Romas impērijas uzplaukuma un krišanas posmi: tās dibināšana, ko veica imperators Augusts (31. g. p.m.ē. — 14. g. m.ē.), sarežģītie Hulio-Klaudiāņu (14. g.–68. g.) un Flāviāņu (69. g.–96. g.) laikmeti, impērijas uzplaukums (96. g.–180. g.), vissmagākā krīze (180. g.–284. g.), daļēja atjaunošana (284. g.–378. g.) un visbeidzot krīze, kas beidzās ar Rietumu impērijas krišanu (378. g.–476. g.). Paralēli politiskajai vēsturei tiek aplūkota arī romiešu kultūra, zinātne un izglītība, kas savā grieķu-romiešu formā bija daudzu tautu darbības rezultāts. Īpaša uzmanība tiek pievērsta agrīnās kristietības vēsturei: kristietības un valsts attiecībām, pret kristiešiem vērstajām vajāšanām (1.–3. gs.) un Romas impērijas lomai kristietības pārvēršanā par pasaules reliģiju. Tiek uzsvērta Romas civilizācijas nozīme pasaules vēsturē.
Ieteicams teoloģisko izglītības iestāžu, laicīgo universitāšu teoloģisko un humanitāro zinātņu fakultāšu skolotājiem un studentiem, kā arī plašam lasītāju lokam, kas interesējas par Senās Romas vēsturi.
Grāmatā tiek aplūkoti Romas impērijas uzplaukuma un krišanas posmi: tās dibināšana, ko veica imperators Augusts (31. g. p.m.ē. — 14. g. m.ē.), sarežģītie Hulio-Klaudiāņu (14. g.–68. g.) un Flāviāņu (69. g.–96. g.) laikmeti, impērijas uzplaukums (96. g.–180. g.), vissmagākā krīze (180. g.–284. g.), daļēja atjaunošana (284. g.–378. g.) un visbeidzot krīze, kas beidzās ar Rietumu impērijas krišanu (378. g.–476. g.). Paralēli politiskajai vēsturei tiek aplūkota arī romiešu kultūra, zinātne un izglītība, kas savā grieķu-romiešu formā bija daudzu tautu darbības rezultāts. Īpaša uzmanība tiek pievērsta agrīnās kristietības vēsturei: kristietības un valsts attiecībām, pret kristiešiem vērstajām vajāšanām (1.–3. gs.) un Romas impērijas lomai kristietības pārvēršanā par pasaules reliģiju. Tiek uzsvērta Romas civilizācijas nozīme pasaules vēsturē.
Ieteicams teoloģisko izglītības iestāžu, laicīgo universitāšu teoloģisko un humanitāro zinātņu fakultāšu skolotājiem un studentiem, kā arī plašam lasītāju lokam, kas interesējas par Senās Romas vēsturi.
Skatīt arī:
- Visas izdevniecības grāmatas
- Visas autora grāmatas
- Visas sērijas grāmatas Senās pasaules vēsture