Indijas pasakas
Savācumā iekļautas septiņdesmit viena indiāņu tautas pasaka. Visas tās 19. gadsimta beigās savācis angļu etnogrāfs Viljams Krūks (William Crook), pētot Indijas ziemeļu un ziemeļrietumu provinces. Dažas no tām viņš pierakstīja pats, citas no vietējo iedzīvotāju vārdiem tulkoja indiešu pandits Ramgaribs Čaube. Visus tekstus tulkojis S. J. Afonkins. Izdevumu rotā angļu mākslinieka Viljama Robinsona ilustrācijas. Šajā grāmatā publicētās oriģinālās indiešu pasakas varam baudīt, pateicoties angļu orientālistam Viljamam Krukam (William Crook, 1848-1923), kurš bija viens no vadošajiem indiešu folkloras ekspertiem. Kruks pabeidza Svētās Trīsvienības koledžu Dublinā un pēc tam ceturtdaļgadsimta garumā ieņēma administratīvu amatu Lielbritānijas okupētajā Indijā. Viņš daudz rakstīja par indiāņiem, viņu reliģiju, ticējumiem un paražām. Apzinoties folkloras nozīmi katras tautas dzīvē, Kruks sāka pierakstīt indiešu tautas pasakas. Šajā darbā viņam bieži palīdzēja indiešu izcelsmes pandits Ramgaribs Čaube, kurš bija beidzis prezidentūras koledžu Kalkutā. Vairāk nekā septiņi desmiti Kruka angļu valodā sarakstīto pasaku tika publicētas Lielbritānijā atsevišķā grāmatā. Viljams atgriezās Anglijā 1910. gadā un ar Poda starpniecību tika ievēlēts par Folkloras biedrības, kuras ilggadējs biedrs viņš bija, prezidentu. Šo goda amatu W. Kruks ieņēma līdz mūža beigām. Izdevumu rotā Viljama Hīta Robinsona (1872-1944) zīmējumi. Liktenis pats lika viņam kļūt par izcilu zīmētāju, jo viņa vectēvs, tēvs un pat paša tēvocis bija mākslinieki. Viljama vecākie brāļi Tomass un Ričards kļuva par ilustratoriem. Viljams jau no mazotnes bija ieskauts radošā gaisotnē; viņš uzauga ar krāsām, gleznām, grāmatām par mākslu6. Nav pārsteidzoši, ka viņš agri ņēma rokās zīmuļus un pildspalvas. Jau divdesmitā gadsimta sākumā Viljams Robinsons bija pazīstams ar savām karikatūrām, kā arī Andersena pasaku, Viljama Šekspīra un Fransuā Rabela ilustrācijām. Indiāņu pasaku ilustrācijas šajā grāmatā liecina par viņa mīlestību pret Art Deco stilu. Tomēr Robinsonam junioram bija arī cita mīlestība. Viņam patika izgudrot un attēlot pilnīgi absurdus mehānismus, piemēram, "automātisko slāpētāju kaķu apliešanai ar ūdeni" vai "krēslu kārpu noņemšanai virs galvas". Šīs viņa zīmējumos redzamās konstrukcijas, ko bieži vien darbināja savdabīgi "tvaika katli" — tējkannas, ko sildīja ar svecēm vai spirtu — bija tik savdabīgas, ka tās iegāja angļu valodas leksikā. Līdz pat šai dienai briti par jebkuru sarežģītu un ne visai saprotamu mehānisku konstrukciju var teikt, ka tā ir "Robinsona mašīna". Konkrēti tā tika nosaukta viena no britu automātiskajām ierīcēm, ko Otrā pasaules kara laikā izmantoja vācu pārtverto ziņojumu atšifrēšanai.
Skatīt arī:
- Visas izdevniecības grāmatas
- Visas sērijas grāmatas Pasaules literatūras bibliotēka