Grieķu-latīņu viduslaiki: no svētīgā Hieronīma līdz Nikolajam no Kūzas
19.99 €
Ir noliktavā
Grieķu-latīņu viduslaiki: no svētīgā Hieronīma līdz Nikolajam no Kūzas
19.99 €
Valters Beršins ir vācu pētnieks, filologs, bijušais Heidelbergas Universitātes Filoloģijas institūta direktors.
Lasītāja priekšā ir unikāls viduslaiku latīņu literatūras pētījums, kuru autore aplūko negaidītā rakursā: no grieķu rakstības un valodas ietekmes uz Rietumu tradīcijas veidošanos skatu punkta. Galu galā latīņu literatūra un viduslaiku kultūra bija pastāvīgā saskarē ar grieķu valodu: atdarināšana, reakcija un uztveršana aizstāja viena otru. Ilgu laiku Eiropas pētnieki no šīs tēmas izvairījās, līdz ar to radās doma, ka viduslaiku latīņu rakstība bija vairāk atkarīga no arābiem, nevis no senajiem grieķiem un bizantiešiem. Valtera Beršina grāmata, kas jau kļuvusi par klasiku, atspēko šo plaši izplatīto domu. Autors pēta grieķu valodas iespiešanos latīņu rakstībā (izmantojot manuskriptu, uzrakstu u.c. piemēru) un analizē attiecības starp divām kultūrām: piemēram, interesi par grieķu filozofiju vēlīnās antīkajos Rietumos, grieķu valodas apguvi plkst. Kārļa Lielā galms jeb grieķu tradīcijas viduslaiku klosteros. Grāmata ir veidota, balstoties uz latīņu (un ne tikai) autoriem, kuri vienā vai otrā veidā ir saskārušies ar grieķu valodu, no Stridona Jeroma, Bībeles kanoniskā latīņu teksta radītāja, līdz Nikolajam no Kuzas, kurš no jauna atklāja grieķu valodu. filozofija Rietumiem. Neskatoties uz vārdu un faktu pārpilnību, grāmata ir uzrakstīta aizraujošā, reizēm detektīvi un pat humoristiskā manierē. Šis izdevums ir adresēts filologiem, vēsturniekiem un plašam lasītāju lokam, kurus interesē viduslaiku kultūra. Grāmatu tulkojis Andrejs Vinogradovs, krievu vēsturnieks, Bizantijas un agrīnās kristietības pētnieks.
Lasītāja priekšā ir unikāls viduslaiku latīņu literatūras pētījums, kuru autore aplūko negaidītā rakursā: no grieķu rakstības un valodas ietekmes uz Rietumu tradīcijas veidošanos skatu punkta. Galu galā latīņu literatūra un viduslaiku kultūra bija pastāvīgā saskarē ar grieķu valodu: atdarināšana, reakcija un uztveršana aizstāja viena otru. Ilgu laiku Eiropas pētnieki no šīs tēmas izvairījās, līdz ar to radās doma, ka viduslaiku latīņu rakstība bija vairāk atkarīga no arābiem, nevis no senajiem grieķiem un bizantiešiem. Valtera Beršina grāmata, kas jau kļuvusi par klasiku, atspēko šo plaši izplatīto domu. Autors pēta grieķu valodas iespiešanos latīņu rakstībā (izmantojot manuskriptu, uzrakstu u.c. piemēru) un analizē attiecības starp divām kultūrām: piemēram, interesi par grieķu filozofiju vēlīnās antīkajos Rietumos, grieķu valodas apguvi plkst. Kārļa Lielā galms jeb grieķu tradīcijas viduslaiku klosteros. Grāmata ir veidota, balstoties uz latīņu (un ne tikai) autoriem, kuri vienā vai otrā veidā ir saskārušies ar grieķu valodu, no Stridona Jeroma, Bībeles kanoniskā latīņu teksta radītāja, līdz Nikolajam no Kuzas, kurš no jauna atklāja grieķu valodu. filozofija Rietumiem. Neskatoties uz vārdu un faktu pārpilnību, grāmata ir uzrakstīta aizraujošā, reizēm detektīvi un pat humoristiskā manierē. Šis izdevums ir adresēts filologiem, vēsturniekiem un plašam lasītāju lokam, kurus interesē viduslaiku kultūra. Grāmatu tulkojis Andrejs Vinogradovs, krievu vēsturnieks, Bizantijas un agrīnās kristietības pētnieks.
Skatīt arī:
- Visas izdevniecības grāmatas
- Visas autora grāmatas
- Visas sērijas grāmatas Runet vēsture un zinātne. Cieš viduslaiki