Fausts
99.99 €
Pieejams tikai 2
Fausts
99.99 €
“Fausts” ir ne tikai spožā vācu dzejnieka, domātāja, mistiķa, vizionāra Johana Volfganga fon Gētes (1749–1832) galvenais darbs, kurš šīs traģēdijas kompozīcijai veltīja sešdesmit savas dzīves gadus; tas, bez šaubām, ir virsotnes darbs gan vācu dzejā, gan visā pasaules literatūrā, “lielākais poētiskā gara radījums” (A.S. Puškins), grāmata, kas līdz pat mūsdienām ir viens no Vācijas un Eiropas kultūras stūrakmeņiem. Dzejoļa centrālais tēls ir līdzvērtīgs tādiem Jaunā laika ikoniskiem tēliem kā Hamlets, Dons Huans un Dons Kihots. Nav nejaušība, ka Osvalds Špenglers pasludināja “faustisko kultūru” - vācu nācijas tūkstošgadu ceļu, un ne velti idejas, kas veidoja “Fausta” ideoloģisko pamatu, tiek uzskatītas par “vācu gara” augstāko iemiesojumu.
Traģēdijas pamatā ir klasiskā leģenda par vācu renesanses (16. gs.) pusleģendāro klejojošo alķīmiķi, astrologu, burvi un burvestību doktoru Faustu, kurš vīlies dzīvē un apmaiņā pret iespēju izbaudīt visas šīs pasaules priekus, zināšanas un spēku, piekrita atdot savu dvēseli Velnam.
Izlēmīgi pārdomājot leģendu, Gēte radīja filozofisku līdzību par “dzīves noslēpumiem”, par Cilvēku, kas apveltīts ar zinātkāru un darbīgu prātu, modernu intelektuāli, kurš galu galā apzinās, ka ļauties savām milzīgajām vēlmēm nevaldāmā tieksmē pēc pārākuma ir bīstami viņam pašam, taču tajā pašā laikā tieši viņi dod iespēju rīkoties un līdz ar to arī glābiņu. Intriga dzejolī patiesībā ir balstīta uz divu principu konfrontāciju: Fausts, kas personificē cilvēku, viņa prātu, meklē patiesību, viņa dvēseli un jūtas, dod pasaulei dzīvību un prieku, un Mefistofelis, kas iemieso citas pasaules, klints, skepse - ļauna un spēcīga būtne, kas cenšas pierādīt, ka viss, kas atrodas cilvēka zemē, ir nenozīmīgs. Mūžīgā sievišķība, kas valda pār mūsu pasauli, galu galā izglābj dzejoļa varoni (tāpat kā katru cilvēku) no aizmirstības.
“Fausta” dzejolis ir aforistisks, izceļas ar īpašu domas koncentrāciju, sarežģītiem dīvainiem ritmiem un melodiju. Daudzi krievu meistari ir uzņēmušies dzejoli tulkot vairāk nekā vienu reizi. Par veiksmīgākajiem līdz šim uzskatīts N. Holodkovska pirmsrevolūcijas tulkojums un B. Pasternaka mūsdienu tulkojums. Ja pirmais izceļas ar precizitāti, bet poētiskā ziņā neatbilst oriģinālam, tad otrais ir poētiski spēcīgs, bet tomēr pārāk brīvs.
Izcilais krievu tulkotājs V. B. Mikuševičs (1936–2024) radījis tulkojumu, kas ne tikai ir brīvs no šiem trūkumiem, bet vienlaikus meistarīgi atspoguļo oriģināla nopelnus, gan tajā ietverto domu dziļumu, gan dzejas valodas bagātību. Pirmo reizi krievu lasītājs varēs redzēt dzejoli tā, kā to bija iecerējis “Veimāras vecākais”.
Tulkojumam pievienots tulkotāja sagatavots raksts un komentāri.
Ieteicams visplašākajam lasītāju lokam.
Traģēdijas pamatā ir klasiskā leģenda par vācu renesanses (16. gs.) pusleģendāro klejojošo alķīmiķi, astrologu, burvi un burvestību doktoru Faustu, kurš vīlies dzīvē un apmaiņā pret iespēju izbaudīt visas šīs pasaules priekus, zināšanas un spēku, piekrita atdot savu dvēseli Velnam.
Izlēmīgi pārdomājot leģendu, Gēte radīja filozofisku līdzību par “dzīves noslēpumiem”, par Cilvēku, kas apveltīts ar zinātkāru un darbīgu prātu, modernu intelektuāli, kurš galu galā apzinās, ka ļauties savām milzīgajām vēlmēm nevaldāmā tieksmē pēc pārākuma ir bīstami viņam pašam, taču tajā pašā laikā tieši viņi dod iespēju rīkoties un līdz ar to arī glābiņu. Intriga dzejolī patiesībā ir balstīta uz divu principu konfrontāciju: Fausts, kas personificē cilvēku, viņa prātu, meklē patiesību, viņa dvēseli un jūtas, dod pasaulei dzīvību un prieku, un Mefistofelis, kas iemieso citas pasaules, klints, skepse - ļauna un spēcīga būtne, kas cenšas pierādīt, ka viss, kas atrodas cilvēka zemē, ir nenozīmīgs. Mūžīgā sievišķība, kas valda pār mūsu pasauli, galu galā izglābj dzejoļa varoni (tāpat kā katru cilvēku) no aizmirstības.
“Fausta” dzejolis ir aforistisks, izceļas ar īpašu domas koncentrāciju, sarežģītiem dīvainiem ritmiem un melodiju. Daudzi krievu meistari ir uzņēmušies dzejoli tulkot vairāk nekā vienu reizi. Par veiksmīgākajiem līdz šim uzskatīts N. Holodkovska pirmsrevolūcijas tulkojums un B. Pasternaka mūsdienu tulkojums. Ja pirmais izceļas ar precizitāti, bet poētiskā ziņā neatbilst oriģinālam, tad otrais ir poētiski spēcīgs, bet tomēr pārāk brīvs.
Izcilais krievu tulkotājs V. B. Mikuševičs (1936–2024) radījis tulkojumu, kas ne tikai ir brīvs no šiem trūkumiem, bet vienlaikus meistarīgi atspoguļo oriģināla nopelnus, gan tajā ietverto domu dziļumu, gan dzejas valodas bagātību. Pirmo reizi krievu lasītājs varēs redzēt dzejoli tā, kā to bija iecerējis “Veimāras vecākais”.
Tulkojumam pievienots tulkotāja sagatavots raksts un komentāri.
Ieteicams visplašākajam lasītāju lokam.
Skatīt arī:
- Visas izdevniecības grāmatas
- Visas autora grāmatas
- Visas sērijas grāmatas Pasaules literatūras pieminekļi