Fausts
49.99 €
Ir noliktavā
Fausts
49.99 €
“Fausts” ir ne tikai izcilā vācu dzejnieka, domātāja, mistiķa un vizionāra Johana Volfganga fon Gētes (1749–1832) galvenais darbs, kurš šīs traģēdijas komponēšanai veltīja sešdesmit savas dzīves gadus; Šis, bez šaubām, ir izcilākais darbs gan vācu dzejā, gan visā pasaules literatūrā, “lielākais poētiskā gara radījums” (A.S. Puškins), grāmata, kas līdz pat mūsdienām ir viens no Vācijas un Eiropas kultūras stūrakmeņiem. Dzejoļa centrālais tēls ir līdzvērtīgs tādiem Jaunā laikmeta ikoniskiem tēliem kā Hamlets, Dons Huans un Dons Kihots. Ne velti Osvalds Špenglers pasludināja “faustisko kultūru” – vācu nācijas tūkstošgadu ceļu, un nav nejaušība, ka idejas, kas veidoja “Fausta” ideoloģisko pamatu, tiek uzskatītas par “vācu gara” augstāko iemiesojumu.
Traģēdijas pamatā ir klasiskā leģenda par vācu renesanses (16. gs.) pusleģendāro klejojošo alķīmiķi, astrologu, burvi un burvestību doktoru Faustu, kurš vīlies dzīvē un apmaiņā pret iespēju izbaudīt visas šīs pasaules priekus, zināšanas un spēku, piekrita atdot savu dvēseli Velnam.
Radikāli pārdomājis leģendu, Gēte radīja filozofisku līdzību par “dzīves noslēpumiem”, par Cilvēku, kas apveltīts ar zinātkāru un darbīgu prātu, modernu intelektuāli, kurš galu galā saprot, ka izdabāšana savām neizmērojamajām vēlmēm nevaldāmā tiekšanās pēc pārākuma ir bīstama viņam pašam, taču vienlaikus ļauj viņam īstenot šo vēlmi un tātad tieši iespēju. Dzejoļa intriga būtībā ir veidota uz divu principu konfrontācijas: Fausts, kas personificē cilvēku, viņa prātu, meklē patiesību, viņa dvēseli un jūtas, dod pasaulei dzīvību un prieku, un Mefistofelis, kas iemieso citas pasaules, liktenis, skepticisms - ļauns un varens radījums, kas tiecas pierādīt, ka viss pasaulē ir viņa gribai. Mūžīgā sievišķība, kas valda pār mūsu pasauli, galu galā izglābj dzejoļa varoni (tāpat kā katru cilvēku) no neesamības.
“Fausta” dzejolis ir aforistisks, izceļas ar īpašu domas koncentrāciju, sarežģītiem dīvainiem ritmiem un melodiju. Daudzi krievu meistari ir mēģinājuši tulkot dzejoli vairāk nekā vienu reizi. Par līdz šim veiksmīgākajiem tulkojumiem uzskatīts N. Holodkovska pirmsrevolūcijas tulkojums un B. Pasternaka mūsdienu tulkojums. Ja pirmais izceļas ar precizitāti, bet poētiskā ziņā neatbilst oriģinālam, tad otrais ir poētiski spēcīgs, bet tomēr pārāk brīvs.
Izcilais krievu tulkotājs V. B. Mikuševičs (1936–2024) radījis tulkojumu, kas ir ne tikai brīvs no šiem trūkumiem, bet vienlaikus meistarīgi atspoguļo oriģināla nopelnus, gan tajā ietverto domu dziļumu, gan dzejas valodas bagātību. Pirmo reizi krievu lasītājs dzejoli varēs redzēt tādu, kādu to iecerējis “Veimāras vecākais”.
Tulkojumam pievienots tulkotāja sagatavots raksts un komentāri.
Ieteicams pēc iespējas plašākam lasītāju lokam.
Traģēdijas pamatā ir klasiskā leģenda par vācu renesanses (16. gs.) pusleģendāro klejojošo alķīmiķi, astrologu, burvi un burvestību doktoru Faustu, kurš vīlies dzīvē un apmaiņā pret iespēju izbaudīt visas šīs pasaules priekus, zināšanas un spēku, piekrita atdot savu dvēseli Velnam.
Radikāli pārdomājis leģendu, Gēte radīja filozofisku līdzību par “dzīves noslēpumiem”, par Cilvēku, kas apveltīts ar zinātkāru un darbīgu prātu, modernu intelektuāli, kurš galu galā saprot, ka izdabāšana savām neizmērojamajām vēlmēm nevaldāmā tiekšanās pēc pārākuma ir bīstama viņam pašam, taču vienlaikus ļauj viņam īstenot šo vēlmi un tātad tieši iespēju. Dzejoļa intriga būtībā ir veidota uz divu principu konfrontācijas: Fausts, kas personificē cilvēku, viņa prātu, meklē patiesību, viņa dvēseli un jūtas, dod pasaulei dzīvību un prieku, un Mefistofelis, kas iemieso citas pasaules, liktenis, skepticisms - ļauns un varens radījums, kas tiecas pierādīt, ka viss pasaulē ir viņa gribai. Mūžīgā sievišķība, kas valda pār mūsu pasauli, galu galā izglābj dzejoļa varoni (tāpat kā katru cilvēku) no neesamības.
“Fausta” dzejolis ir aforistisks, izceļas ar īpašu domas koncentrāciju, sarežģītiem dīvainiem ritmiem un melodiju. Daudzi krievu meistari ir mēģinājuši tulkot dzejoli vairāk nekā vienu reizi. Par līdz šim veiksmīgākajiem tulkojumiem uzskatīts N. Holodkovska pirmsrevolūcijas tulkojums un B. Pasternaka mūsdienu tulkojums. Ja pirmais izceļas ar precizitāti, bet poētiskā ziņā neatbilst oriģinālam, tad otrais ir poētiski spēcīgs, bet tomēr pārāk brīvs.
Izcilais krievu tulkotājs V. B. Mikuševičs (1936–2024) radījis tulkojumu, kas ir ne tikai brīvs no šiem trūkumiem, bet vienlaikus meistarīgi atspoguļo oriģināla nopelnus, gan tajā ietverto domu dziļumu, gan dzejas valodas bagātību. Pirmo reizi krievu lasītājs dzejoli varēs redzēt tādu, kādu to iecerējis “Veimāras vecākais”.
Tulkojumam pievienots tulkotāja sagatavots raksts un komentāri.
Ieteicams pēc iespējas plašākam lasītāju lokam.
Skatīt arī:
- Visas izdevniecības grāmatas
- Visas autora grāmatas
- Visas sērijas grāmatas Pasaules literatūras pieminekļi