Naudas ražošanas ētika
14.99 €
Ir noliktavā
Savā novatoriskajā darbā, kas pirmo reizi tika publicēts 2013. gadā, Jergs-Gvido Hilsmans, ekonomikas profesors Anžē Universitātē (Francija), pirmo reizi pēta mūsdienu ekonomiskajā dzīvē fundamentāli svarīgu tēmu: naudas ražošanas ētiku.
Autors terminu "naudas ražošana" lieto nevis tādā nozīmē, kādā mēs saprotam vārdus "naudas pelnīšana" ikdienas runā, bet gan tā tiešajā nozīmē: naudas ražošana kā viena no precēm, kas apgrozās tirgus ekonomikā. Autors detalizēti apraksta naudas ražošanas evolūciju, sākot no dabiskās metāliskās naudas līdz mūsdienu starptautiskajiem (papīra naudas) standartiem, kā arī ekonomiskās idejas par naudu no senatnes un viduslaikiem līdz mūsdienām.
Autora galvenā tēze ir tāda, ka naudas monopola ražošana no valsts puses nav attaisnojama ne ar ētiskiem, ne utilitāriem argumentiem, un ka nauda ir jāražo privāti, tāpat kā jebkura cita tirgus prece. Izmaksas, kas saistītas ar naudas ražošanu brīvajā tirgū, patiesībā ir tās priekšrocība. Aprēķini par “monetāro stabilizāciju” ar valsts politikas pasākumu palīdzību ir veltīgi, jo monopolistiska naudas ražošana rada neizbēgamu banku un citu finanšu sektora dalībnieku negodīgas rīcības risku.
Pāreja uz dabisko naudas ražošanu, t. i., privāto ražošanu brīvajā tirgū, var tikt realizēta jebkurā laikā, ja sabiedrībā ir atbilstoša politiskā griba.
Autors terminu "naudas ražošana" lieto nevis tādā nozīmē, kādā mēs saprotam vārdus "naudas pelnīšana" ikdienas runā, bet gan tā tiešajā nozīmē: naudas ražošana kā viena no precēm, kas apgrozās tirgus ekonomikā. Autors detalizēti apraksta naudas ražošanas evolūciju, sākot no dabiskās metāliskās naudas līdz mūsdienu starptautiskajiem (papīra naudas) standartiem, kā arī ekonomiskās idejas par naudu no senatnes un viduslaikiem līdz mūsdienām.
Autora galvenā tēze ir tāda, ka naudas monopola ražošana no valsts puses nav attaisnojama ne ar ētiskiem, ne utilitāriem argumentiem, un ka nauda ir jāražo privāti, tāpat kā jebkura cita tirgus prece. Izmaksas, kas saistītas ar naudas ražošanu brīvajā tirgū, patiesībā ir tās priekšrocība. Aprēķini par “monetāro stabilizāciju” ar valsts politikas pasākumu palīdzību ir veltīgi, jo monopolistiska naudas ražošana rada neizbēgamu banku un citu finanšu sektora dalībnieku negodīgas rīcības risku.
Pāreja uz dabisko naudas ražošanu, t. i., privāto ražošanu brīvajā tirgū, var tikt realizēta jebkurā laikā, ja sabiedrībā ir atbilstoša politiskā griba.
Skatīt arī:
- Visas izdevniecības grāmatas
- Visas autora grāmatas