20. gadsimta nocietināto līniju arhitektūra
20. gadsimts atnesa plaša mēroga karus, kuros karadarbības teritorijas aptvēra plašas fiziskas teritorijas, kas savukārt radīja nepieciešamību būvēt nocietinājumu līnijas, kas stiepās simtiem un bieži vien tūkstošiem kilometru garumā. Šī grāmata ir pirmā visaptverošā analīze par lielākajām nocietinātajām līnijām Rietumeiropā un Padomju Savienībā, tostarp Molotova-Staļina, Mannerheima, Zīgfrīda, Maginē, Metaksas, Beneša, Šveices reduta un Atlantijas mūra līnijām, kuras visas Otrā pasaules kara laikā izrādījās dažādi efektīvas. Grāmatā aprakstīti nocietinājumu līniju būvniecības iemesli, to bruņojums, arhitektūra, inženiertehniskās, konstruktīvās un tehnoloģiskās īpatnības. Tiek analizēti gan grandiozi daudzstāvu pazemes aizsardzības mezgli, gan dažādas lokālas struktūras un tos savienojošās tīkla komunikācijas. Tiek sniegti nocietināto teritoriju arhīva ģenerālplāni un atsevišķu nocietinājumu rasējumi, Somijas un Lielā Tēvijas kara laikā iegūtie padomju militārtehniskās izlūkošanas dati, kas lielākoties publicēti pirmo reizi. Tiek uzsvērts, ka valstu aizsardzības pozicionēšanas pieredze, kas uzkrāta 20. gs. nocietinājumu līniju kaujas izmantošanas procesā, nav zaudējusi savu aktualitāti arī mūsdienās.
Skatīt arī:
- Visas izdevniecības grāmatas
- Visas autora grāmatas