Alya, Klaksich un burts "A". Trīs stāsti

Dāvanu ilustrētais izdevums ir iespiests uz pašmāju pigmentēta krēmkrāsas grāmatu dizaina papīra ar tādas pašas krāsas lazēto grāmatzīmi, kāda ir arī grāmatas iesējumā.Irinas Tokmakovas grāmata "Aļja, Kļaksičs un burts "A". Trīs stāsti" ietver trīs stāstus par drosmīgās meitenes Allas piedzīvojumiem burtu un ciparu pasaulē: "Aļja, Kļaksičs un burts "A"", "Varbūt Nul nav vainīgs?", kā arī "Aļja, Kļaksičs un Vredņuga". Ar šīs grāmatas palīdzību apgūt burtus un ciparus ir ļoti interesanti! Papildus aizraujošiem stāstiem tajā ir arī ēkas bērniem. Izdevums ir skaisti ilustrēts ar Krievijas Federācijas tautas mākslinieka Viktora Čižikova krāsainiem attēliem. savu ceļu bērnu literatūrā Irina Petrovna Tokmakova sāka ar tulkojumiem. Tos viņa sāka veikt, studējot Maskavas Valsts universitātes filoloģijas fakultātē. Pēc tam sekoja pēcdiploma studijas, specializējoties valodniecībā. Ārzemju prozas tulkojumi kļuva par profesiju. Tieši Irinas Petrovnas tulkojumos padomju lasītāji iepazinās ar Tūves Jansones Mumiju Trolli, Džeimsa Barija Pīteru Penu, Selmas Lāgerlēfas Nilsu un viņa savvaļas zosīm. Tokmakova tulkoja Lūisu Kerolu un Astridu Lindgrēnu. Tika tulkoti tādihu, uzbeku, hindi. Tokmakovu pie viņas pašas dzejas darba pamudināja nejaušība. Kāds zviedru paziņa viņai uzdāvināja zviedru tautasdziesmu krājumu. Dzejas tulkojumi krievu valodā bija veiksmīgi, tie tika publicēti. Pirmais pašas Irinas Petrovnas dzejoļu krājums iznāca, kad tulkotājai bija trīsdesmit trīs gadi. Šis izdevums kļuva par sava veida atspēriena punktu; pēc tam Tokmakovas grāmatas sāka regulāri parādīties presē. XXI gadsimta sākumā Irina Petrovna saņēma Aleksandra Grīna literāro balvu un Krievijas Federācijas Valsts prēmiju literatūras un mākslas jomā. Tomēr, iespējams, galvenais apbalvojums, ko viņa izpelnījās, ir jauno lasītāju pastāvīgā interese par viņas grāmatām. Tās ir uzrakstītas jautri un tēlaini. šajā izdevumā palaidnības meitenes Ali piedzīvojumi burtu un skaitļu zemē ilustrēti ar talantīgā mākslinieka Viktora Aleksandroviča Čižikova zīmējumiem. Pietiks paskatīties uz jebkuru no viņa zīmējumiem, lai uzreiz saprastu - šis ir talantīga, jautra un dzīvespriecīga cilvēka darbs. Topošais mākslinieks ir dzimis 1935. gadā Maskavas arhitektu ģimenē. Pirmie mazā Vitjas zīmējumi parādījās uz tapetēm viņa gultiņas priekšā. Par zīmētāja profesiju jaunais vīrietis nopietni aizdomājās pēc tikšanās ar slaveno Kukriņņiku; ar šo pseidonīmu strādāja trīs mākslinieki - M. V. Kuprijanovs, P. N. Krilovs un N. A. Sokolovs. Kukryniksam skolas zīmējumi Čižikovam patika. Vēlāk šī "biļete uz dzīvi" palīdzēja jaunietim pieņemt lēmumu iestāties Maskavas Poligrāfijas institūta mākslas nodaļā. Vēl studiju laikā Čižikovs sāka sadarboties ar žurnāliem "Krokodils", "Veselye Kartinki" un "Murzilka". Viņa zīmējumi regulāri parādījās žurnālu "Pioner", "Young Naturalist" un "Vokrug Sveta" lappusēs. Čižikovs ilustrēja vairāk nekā divsimt grāmatu, tostarp Andersena, Čukovska, Mihalkova, Milna, Zahodera, Maršaka un Uspenska darbus. 1981. gadā viņš kļuva par RSFSR Nopelniem bagāto mākslinieku, bet 2016. gadā - par Krievijas Federācijas Tautas mākslinieku.